#
Viņķelisms kā fašisms

Ja fašisms uzvarēs, tas pie jums ieradīsies nevis kā bruņota vienība, izsitot durvis, bet kā jurista pavadīts sociālais darbinieks, kurš teiks: “Es esmu nozīmēts no valdības, lai jums palīdzētu”.  Jonah Goldberg, Liberal Fascism.


Vienotība savā priekšvēlēšanu kampaņā nu ik dienas pa radio skandina solījumu drīz ieviest totālu kontroli pār visām Latvijas ģimenēm ar bērniem. Jo lūk, reiz kaut kādi deklasēti deģenerāti esot nosituši savu bērnu ievārījuma burciņas dēļ. Tagad par to dārgi maksās visi pārējie normālie vecāki.

Un maksās ar pašu dārgāko – ar saviem bērniem, kurus kļūs vēl vieglāk legāli nolaupīt. Jo ir paredzēts, ka no bāriņtiesu kontroles mehānisma izvairīties būs tikpat grūti, kā no padomju čekas vai nacistu Gestapo.

Dažs varētu naivi iebilst: lai jau kontrolē, mūsu ģimenē neko tādu nedara, mūs jau šis gaļas mašīnas mehānisms neskars.

Cerība ir laba lieta, bet garantiju jums nav. Jo jums faktiski nemaz nav iespējams audzināt savus bērnus tā, lai sistēma neatrastu iemeslu jums piesieties. Jebkuru sīkumu viņi var izmantot pret jums – tā ir veidotas viņu darba instrukcijas. Kā Staļina laikā mēdza sacīt: “Ja tikai būtu cilvēks, pants vienmēr atradīsies”. Toreiz par diegu spolītes zādzību deva 8 gadus, kvalificējot to, kā liela apmēra – 200 metru tekstilmateriāla izlaupīšanu. Tagad var atņemt bērnus tādēļ, ka to dzīvība un attīstība esot apdraudēta, jo tie par maz, vai arī par daudz smaida, vecāki nav pratušies dzīvoklī uztaisīt pienācīgu eiroremontu, tapete atlīmējusies, vai ledusskapja saturs neatbilst kontrolētājas gaumei.

Un, ja jums bērnus atņems, tad par to uzturēšanu arestā, t.i. bērnu namā jums vēl būs jāsamaksā no savas kabatas. Sistēma ņirgāšanās cinismu  acīmredzot būs mācījusies no nacistiem, kuri, vedot vilcienā ebrejus uz nāves nometni, vēl pieprasīja tiem braukšanas maksu.

“… Vietējo varu mafijas var izdarīt visdažādākā veida noziegumus pret ģimeni un bērniem – gan patvaļīgi izrēķināties ar nevēlamu politisku pretinieku, gan kārtot personiskus rēķinus, gan iedzīvoties uz bērnu tirdzniecības rēķina.

Viņi jau var savā visvarenības un nesodāmības apziņā uz līdzenas vietas vienpersoniski izņemt bērnus no ģimenes pat minūtes laikā, kā tas bija Ž.Pilsētnieces gadījumā Siguldā.

Te runāt par kaut kādu nevainības prezumpciju ir pilnīgi lieki, tāpat lieki ir gaidīt kaut kādu objektivitāti, jo pēc būtības nekas netiek pārbaudīts, bet labākajā gadījumā skata tikai safabricēto papīru grēdas. Šādā greizā, neadekvātā sistēmā pat vislabākie un godīgākie cilvēki ar laiku var aiziet neceļos un tos viegli var piespiest izpildīt valdošās valsts un pašvaldības varas jebkuras pavēles, jo viņi ir atkarīgi tikai no šīs politiskās varas.

Mums, nodokļu maksātājiem par mūsu pašu naudu jāuztur lielais birokrātiskais monstrs – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Labklājības ministrijas (ministre Ilze Viņķele, “Vienotība”) paspārnē. Tā ir izpildvara, kas veicina bērnu nolaupīšanu. Šis monstrs ir veikli izveidots ne tikai par valsts sistēmas kontrolieri, bet arī par kaklakungu pašvaldībām un faktiski ir politiska inspekcija.

Izsekojiet ģimeņu un bērnu aizsardzības sfēru Latvijas tiesību aktos – tur atklāsies īstā valsts politika attiecībā pret ģimeni – juridiskais infantilisms, nekaunīgais bērnu tirgotāju lobisms un daudzi citi nepatīkami fakti. …”

To mums atklāj profesionāls šo lietu pazinējs. (sk. http://www.diena.lv/blogi/gimene-nav-iebraucama-seta-14006966).

Nesen Viņķeles ministrija iesniedza jaunu likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (sk. http://goo.gl/2cMAB). Tas paredz, ka  “…lai izvairītos no iespējas vecākiem maldināt bāriņtiesu un kavēt bērna tiesību un interešu aizsardzību…“, bērnu varēs piespiest lietot jebkādus medikamentus, ierēdnis vienpersoniski varēs ierobežot tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus, vai pat atteikties paziņot bērna atrašanās vietu (!) , un tiks vēl vairāk atvieglotas bērnu tirdzniecības iespējas. Viss “bērnu labāko interešu” dēļ, kā padomju laikā „pēc darbaļaužu vēlēšanās”.

Lamuvārds “fašisms” mums parasti asociējas ar vēsturisko sarkano vai brūno totalitārismu. Bet, laikiem mainoties, totalitārisms ir reinkarnējies, un zem demokrātijas maskas tas vajā un aizbāž muti tiem, kuri nepiekrīt valdošās elites kursam. To spoži un dziļi pamatoti rāda Džona Goldbergs (Jonah Goldberg) savā pazīstamajā grāmatā Liberal Fascism, izceļot komunisma, nacisma un totalitārā liberālisma līdzību.

Hilāriju Klintoni, (citkārt tautā sauktu par Hitlary), Goldbergs parāda kā reālu amerikāņu stila fašisma iemiesojumu. Viens no viņas centieniem ir realizēt totalitāru projektu, kur “valsts dziļi iespiestos ģimenes dzīvē“. Iestājoties pret vecāku varu jebkādās formās, Klintone uzskata, ka vecāku pienākumus jāpilda valstij. Projekts, kas lielā mērā sasaucas ar pagātnes totalitāro režīmu centieniem.

Nemaz nav vajadzīgs liels detektīva talants, lai rastu sakarību starp Hilāriju, ANO Bērnu Tiesību konvencijas izstrādātājiem (sk. http://goo.gl/Qlzqu) un lielā Rietumu pasaules daļā jau valdošo tirāniju pret bērniem un ģimenēm. (sk. https://terors.wordpress.com/norades/)

Tajās Viņķeles ministrijas nodaļās, kur top mūsmāju fašistiskie likumi, neko daudz no jauna neizgudro. Tur vienkārši lokalizē direktīvas no Briseles, Ženevas vai Ņujorkas un virza uz neko nejēdzošo simt gudro galvu balsojumiem.

Jāšaubās, vai arī pašai Viņķeles kundzei morāles ziņā tur kāda sajēga – atcerieties viņas kuslo taisnošanos skandalozo grāmateļu lietā. Un arī jāšaubās, vai viņa kādreiz ir iedomājusies sevi nolaupītu bērnu mātes vietā.

Neko daudz nejēdz arī bāriņtiesu ierindnieku vairums. Atbilstoši likumiem un direktīvām čakli pelnot savu dienišķo naudiņu, pildot savus birokrātiskos pienākumus, tie reti kad aizdomājas par ļaunumu, ko nodara. Arī vairums to, kuri piedalījās buržuju deportāciju akcijās, strādāja žīdu šaušanas konvojos, vai gulagu apsardzēs, bija gluži parasti, ikdienišķi cilvēki. Bez dēmoniska un zvērīga nolūka darīt ļaunu, vienkārši un banāli negribēdami reflektēt par savas rīcības morālo pamatojumu un sekām. Ļaunuma banalitāte, kā to definējusi Hanna Ārente. Jeb latviski: Pakur, pakur uguntiņu, labo vecenīt.

Vēl jau pastāv cerība, ka šis ļaunums Latvijā varētu nekļūt visaptverošs. Ir vēl arī tādi bāriņtiesu darbinieki, kuriem piemīt sirdsapziņa un izpratne par atšķirību starp bērna piespiedu šķiršanu no tiešām ļaundarīgiem vecākiem un sistēmas balstīto bērnu nolaupīšanu. Paldies tiem!

P.S. Taisnības labad jāpiezīmē, ka Musolini konstruētais jēdziens “fašisms” attiecās uz 20-tajos un 30-tajos gados Itālijas tautā populāro melnkreklu kustību. Nabaga Benito kurš tā mīlēja lietot goda, cēlsirdības un taisnības retoriku, droši vien apgrieztos zārkā, uzzinot, ka šo vārdu tagad ekspluatē, lai apzīmētu savā būtībā tik zemisko, pretdabisko un noziedzīgo bērnu nolaupīšanas sistēmu.

http://www.pietiek.com/raksti/vinkelisms_ka_fasisms

creative_commons-2cc9ba94d8cf2133f6b2d596b0982980 Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas

Discussion

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: