#
Sigulda

Žurnālistes Līgas Greiškalnes raksti.http://www.aprinkis.lv/tema/229-kam-pieder-berns-gimenei-vai-draudzei

Jau tā lietainais jūlijs vēl drūmāks izvērtās Pilsētnieku ģimenei Siguldas novadā – māte teju minūtes laikā zaudēja meitas aprūpes tiesības, un ģimenei atņēma vecāko meitu Alīnu, kura tika aizvesta uz krīzes centru Valmierā, kur meitene atrodas joprojām.

Notikušajā iesaistīta vietējā reliģiskā organizācija un, iespējams, kāds no tās biedriem, kaimiņi, vietējā bāriņtiesa un citas tiesībsargājošās institūcijas. Vai tas kaut ko mainīs, un taisnība būs vecāku pusē un ģimene varēs būt atkal kopā?


Cīņa par bērna atgūšanu nebūs viegla

Līga Nestere, NRA

«Lai arī policija izbeigusi kriminālprocesu, tomēr tas nenozīmē, ka vardarbība pret Alīnu Pilsētnieci ģimenē nav notikusi. Lietā ir pietiekami daudz faktu, kas liecina par iespējamo vardarbību pret Alīnu, kas no bērnu tiesību viedokļa ir absolūti nepieļaujami. Ja vecāki fiziski iespaido savu bērnu, tas ir ļoti smags bērnu tiesību pārkāpums,» norāda Siguldas bāriņtiesas priekšsēdētāja Daina Reizenberga. Neatkarīgā jau vēstīja, ka meitenes mamma Žanna Pilsētniece no pagājušā gada jūlija izmisīgi cenšas atgūt savu vecāko atvasi un noliedz vardarbības faktu. Cīņā par bērna atgriešanu ģimenē iesaistījušies arī vairāki sabiedriskie aktīvisti.

Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzsver: «Lai lemtu par aprūpes tiesību atjaunošanu bērna vecākiem, bāriņtiesai saskaņā ar Bāriņtiesas likumu ir jābūt pārliecinātai, ka ir zuduši aprūpes tiesību atņemšanas iemesli, vecāki sadarbojas ar sociālo dienestu un veido attiecības ar bērnu. Žannai un Aleksejam Pilsētniekiem netiek atjaunotas aprūpes tiesības, jo situācija ģimenē nav uzlabojusies, vecāki nav uzsākuši aktīvu darbību aprūpes tiesību atņemšanas iemeslu likvidēšanai.»

Katrai pusei sava nostāja

Viņa arī informē, ka Ž. Pilsētniece un A. Pilsētnieks ir noslēguši sadarbības līgumu ar Sociālo dienestu par pasākumiem, kas vecākiem jāveic, lai Alīna pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties ģimenē. «Žanna un Aleksejs Pilsētnieki ne tikai nepilda parakstīto vienošanos, bet arī atsakās no sadarbības ar sociālo dienestu vispār,» apgalvo D. Reizenberga.

Bet par sadarbību ar bāriņtiesu Ž. Pilsētniece saka: «Tur ar mani vairs negrib runāt. Lieta ir safabricēta, vardarbības pierādījumu nav un netiek nemaz pateikts, kas konkrēti man būtu jādara, lai atgrieztu bērnu. Vienu brīdi tika runāts par kaut kādiem kursiem, tika pateikts, ka jānopērk mājās mēbeles. Bērnu izņēma it kā par vardarbību, kuras nebija un kas nav apstiprinājusies, bet runāts visu laiku tiek par pavisam ko citu. Ar tādu pieeju pusei Latvijas iedzīvotāju var atņemt bērnus.»

Nopeļ publikāciju

Jāpiebilst, ka nākamajā dienā pēc raksta publicēšanas par Ž. Pilsētnieces izmisīgo cīņu par meitu redakcija saņēma vēstuli no Siguldas novada bāriņtiesas priekšsēdētājas, kurā tā izteica neapmierinātību ar publikāciju un pieprasīja turpmāk vairs nepublicēt šāda veida rakstus.

«Siguldas novada bāriņtiesa uzskata, ka laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze ir pārkāpis bērna tiesības un žurnālistu profesionālās ētikas normas,» raksta D. Reizenberga. «Publicētā informācija rada Alīnai un viņas māsai Elīnai neprognozējamas, negatīvas sekas pašlaik un turpmākajā dzīvē.» Šādi slēdzieni tiek pamatoti ar «bērna vislabākajām interesēm», kuras pārstāv bāriņtiesa, virkni likuma pantu un personisko pieredzi. Līdzīgu vēstuli saņēmusi arī Rīgas Apriņķa Avīze, kura regulāri raksta par šo lietu kopš augusta.

Noziegums pret ģimeni

Visbeidzot par Pilsētnieku ģimenes nevainīgumu iestājas daudzi liecinieki, kuri pazīst ģimeni vai arī ir to iepazinuši cīņas par bērnu gaitā. Atklātu vēstuli Siguldas domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam ar lūgumu atdot bērnu ģimenē parakstīja gandrīz visi mājas kaimiņi, savukārt vairāki cilvēki, iepazīstoties ar notikušā apstākļiem, bez atlīdzības palīdz ģimenei tās cīņā par meitu.

«Pret Pilsētnieku ģimeni ir veikts noziegums,» saka bijušais Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra direktors Jānis Gulbis. «Es esmu rūpīgi iepazinies ar lietas materiāliem un ticies arī ar mazo Alīnu. Vardarbība, kas veikta pret šo ģimenei, ir vārdos neaprakstāma,» uzskata J. Gulbis. Par galveno vaininieku J. Gulbis uzskata Siguldas bāriņtiesu. «Pašvaldībai ir visas tiesības un pat pienākums, pamatojoties uz Bāriņtiesu likuma 13., 14. pantu atstādināt vai atcelt Dainu Reizenbergu no amata. Savukārt tiesībsargājošām iestādēm būtu jāierosina krimināllieta pret Dainu Reizenbergu par cietsirdīgu attieksmi pret nepilngadīgo, nepamatoti šķirot to no vecākiem, tādējādi nodarot bērnam psihiskas ciešanas, un par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu. Tie ir Krimināllikuma 174. un 196. pants. Tāpat būtu jāizvērtē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atbildība šajā gadījumā.


Bāriņtiesas un LV radio uzbrukums I.Parādniekam

Discussion

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: