#
Citur

Protesti Norvēģijā: vecāki pret sociālo dienestu tirāniju

Simtiem vecāku protestēja 9 stundu akcijā 3. maijā Trondheimas centrā.

Šīm mātēm un šiem tēviem sociālie dienesti nolaupīja viņu bērnus. Saskaņā ar datiem, tādu jau ir vairāk nekā 12 000, un vēl ir 53 000 ģimenes, kurām bērnus var nolaupīt jebkurā laikā. Nesen valsts struktūras sāka izvēlēties nolaupāmos bērnus jau pirms dzimšanas: grūtniecēm, kas dažādu iemeslu dēļ tiek atzītas par disfunkcionālām, mazuļus atņems jau dzemdību namos.

“Viņi mani ievilināja tā sauktā “mātes mājā”, kur, kā es domāju, viņi varētu man palīdzēt. Bet patiesībā viņi mani novēroja. Man tajā laikā bija stress. Un, tad, četras nedēļas pēc dzemdībām, viņi vienkārši atņēma manu meitu,”- stāsta protestētāja Juliana Teslia.

“Metodes, kuras viņi pielieto, ir nepieņemamas. Likumpārkāpumi notiek pastāvīgi. Sociālie dienesti ir nekompetenti. Iemesls, kāpēc mēs prasām izmeklēšanu, ir tas, ka šie dienesti pārkāpj savas pilnvaras,” – saka pasākuma organizatore Elizabeth Bettan.

Akcijas organizatori uzskata, ka bērnus turpmāk nolaupīs vēl vairāk, un sociālo dienestu darbinieku skaits tiek mākslīgi palielināts. Audžuvecāki Norvēģijā saņem ievērojamas algas. Un bērnu nolaupīšanas struktūru uzturēšanai šajā gadā vien tērēs aptuveni 12 miljardus kronu.

Reportāža no demonstrācijas (krievu valodā):
http://www.1tv.ru/news/world/232238

Videoklips, veltīts 3.maija demonstrācijai (norvēģu valodā):

Aicinājums uz šo demontrāciju (norvēģu valodā):


Bērnu ievieto krīzes centrā izplatīto baumu dēļ

Foto: Ekrānuzņēmums no LNT sižeta

TVNET/Tautas Balss 2012. gada 9. janvārī

Jumpravā bāriņtiesa īsi pirms gadu mijas no kādas ģimenes izņēmusi zēnu, pamatojoties uz baumām. Tā uzskata bērna tuvinieki. Rolands ticis aizvests uz krīzes centru, jo bāriņtiesas darbinieku rīcībā nonākusi ziņa, ka puiku esot seksuāli izmantojis attāls radinieks – vietējās skolas autobusa šoferis.

Rolanda māte Ligita Cīrule LNT raidījumam «Tautas balss» par notikušo pauda savu viedokli: «Viens kaut kādas pīlītes ir palaidis, un tā arī radās šī problēma.»

Zēns krīzes centrā bija ievietots no 28.decembra līdz 5.janvārim. Rolands raidījumam apgalvoja, ka viņam neviens pāri nesot ne darījis, ne uzmācies. Tieši krīzes centrā viņam esot klājies grūti. «Gribēju jau sen mājās tikt, negribēju tur tupēt. Tur mani veseli divi sita,» stāstīja puika.


Norvēģijā latviešiem atņem bērnus, ies līdz ECT

Divām latviešu ģimenēm Norvēģijā atņemti bērni, jo viņi tos sitot. Vecāki to noliedz, viens no viņiem sūdzēsies ECT
Latviete-berns-media_large
Latviete Ieva pirms 10 gadiem Oslo iepazinās ar Rikardo, apprecējās, piedzima meita un puika. Šāgada maijā viņiem bērnus uz laiku atņēma. Par tiem rūpējas audžuģimene, tāpēc aizsardzības nolūkā bērnu fotogrāfijas publiskot nevar. Foto no privātā albuma

Šonedēļ Norvēģijas Augstākā tiesa atteikusi Andra Baltruņķa lietas pārskatīšanu, viņš nolēmis tiesāties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Desmitgadīgo audžudēlu un divgadīgo meitu viņam atņēma 2010.gadā, jo viņš izturoties vardarbīgi.

Puika skolā pateicis klasesbiedrenei rupju vārdu, sākts iztaujāt un pastāstījis, ka Andris viņu mājās sitot ar siksnu, dūri pa seju, spārdot kājām. Arī māsu. «Nu, nesitu es! Pēc tam nevienā ekspertīzē bērniem neuzrādījās zilumi!» saka Andris. Puika gāja uz baseinu, meitai dārziņā mainīja autiņbiksītes – neviens darbinieks nemanīja zilumus. Viņš nenoliedz, ka tolaik īsu brīdi lietojis alkoholu, jo pēc sievas nāves slīdzis depresijā, taču apmeklējis arī speciālistu. Bērnus pieskatīt palīdzējusi viņa mamma.

Andris ar meitu varēja satikties sešreiz gadā, ar audžudēlu – nekad. Meita vairs nemācēja runāt latviski, lai arī bāriņtiesas rekomendē audžu aprūpē dzimto valodu saglabāt.

Andris vērsies atbildīgajās ministrijās Latvijā, medijos. Pie Norvēģijas vēstniecības pat bija pikets Andra aizstāvībai. Efekts – nekāds. «Iešu līdz galam, viņi samaksās par visu. Man un bērniem dzīve ir sabojāta,» saka Andris.

Latvietei Ievai Kontrerasai bērnus atņēma šogad maijā. Konflikta sākums meklējams tēva vārdu pārmaiņai ar kādu skolas darbinieci. Bērnus atņēma, jo meita esot stāstījusi, ka brālis tiekot spundēts pagrabā.

«Muļķības! Mums pat pagraba nebija. Neviens no skolas neatnāca to apskatīties!» komentē Ieva. Kad viņa prasījusi, kā rīkoties, kad bērnus satiks, ziņojumā tas pagriezts otrādi: māte apspriedusi, kā sodīt bērnus, kad satiks. Pēc vairākām tiesām, Ieva izcīnījusi, ka bērnus var satikt vairākas reizes nedēļā bez bāriņtiesas uzrauga. Reiz darbiniece liegusi kopīgi skaitīt vakara lūgšanu, kurā lūgušies, lai Dievs palīdz apvienot ģimeni. «Bērniem esot jāizvairās no vilšanās Dievā, ja nu ģimenei neizdošoties būt kopā.»

Līdzīgas situācijas kā Andris un Ieva piedzīvojuši arī indieši, somālieši, krievi. Lietuvas Tieslietu ministrijā zina stāstīt par diviem atņemšanas gadījumiem; igauņi konkrētu skaitu nezina, bet faktu nenoliedz. Poļi no atbildes izvairās. Pērn Poliju satricināja gadījums, kad Norvēģijā vecākiem atņemtu meiteni no audžuģimenes nolaupīja poļu detektīvs un nogādāja Ščecinā.


Saraksts: Barnevernet darbinieki, no kuriem norvēģu vecaki iesaka bēgt kā no uguns http://www.sakkyndig.com


Latvietis izmisis par Norvēģijā atņemtiem bērniem

TVNET/Tautas Balss, 2012. gada 23. februārī

Latvijas valstspiederīgais Andris, dzīvojot un strādājot Norvēģijā, zaudējis visu ģimeni. Sieva tur gājusi bojā autoavārijā, pēc kā drīz vien Norvēģijas tiesa nolēma atņemt viņam bērnus – audžudēlu un paša meitu. Izmisušais vīrietis nepiekrīt tam, ka būtu izturējies pret bērniem vardarbīgi, tādēļ patlaban atgriezies Latvijā un vērsies pēc palīdzības Latvijas Ārlietu ministrijā, šo ceturtdien vēstīja LNT raidījums «Tautas balss».

Tēvs esot «monstrs»

Pēc sievas bojāejas autoavārijā 2010.gada jūlijā Andris palika viens ar divus gadus veco meitu un desmit gadus veco audžudēlu. Atgūties pēc traģēdijas un atgriezties darbā viņam palīdzējuši tuvinieki, kā arī psihologs.

Taču tad Andri piemeklēja jaunas likstas. Kādudien pie viņa ieradušies Norvēģijas bērnu aizsardzības dienesta darbinieki. Viņi negribējuši paskaidrot, kas noticis. «Nākamajā dienā paziņoja, ka bērni ir noņemti nost tikai tāpēc, ka es esot monstrs un ļoti vardarbīgi izturos pret saviem bērniem – spārdot ar kājām, rokām, visvisādas neiespējamas lietas,» tā intervijā «Tautas balsij» stāstīja Andris.

Pašu Andri dienests īsti negribējis uzklausīt. «Viņi balstās tikai uz bērnu teikto,» norādīja tēvs, kurš uzskata, ka zaudējis savu ģimeni maza bērna melu dēļ. Kāda skolotāja bija reaģējusi uz viņa audžudēla stāstīto skolā par tēvu, un ilgi vairs nebija jāgaida brīdis, kad Norvēģijas tiesa nolēma Andrim bērnus atņemt.

Ekspertīzē nesaskata vardarbības pazīmes

«Nekad neesmu pacēlis roku pret bērniem. Bija ārsta ekspertīze, un ārsti arī pateica, ka pret viņiem nav bijusi vardarbība. Nav atrasti ne zilumi, ne rētas, pušumi – nekas pilnīgi,» tā raidījumam apgalvoja Andris.

Tagad Andris jau teju vienu gadu cīnās par savu bērnu atgūšanu. Vienīgi tiesas lēmuma dēļ apstājusies audžudēla adopcijas lietas kārtošana. Andrim tiesa liegusi tikties ar audžudēlu, savukārt mazo meitu, kurai šogad būs četri gadi, viņš drīkstot satikt sešas reizes gadā.

Tēvs dziļi pārdzīvo notikušo un to, ka bērni pa šo laiku tikuši ievietoti jau trešajā pagaidu ģimenē, kā arī atrodas svešā valstī – Norvēģijā, kur jau piemirsuši dzimto valodu. «Mani sauc par mežoni, bet izskatās, ka viņi paši tādi ir,» uzskata Andris.

Pēc viņa domām, bērni zaudēja māti un pēc tam – arī tēvu, jo tiek «mētāti no vienas ģimenes uz otru».

ĀM skaidro, kāpēc atņēma bērnus

Šobrīd Andris atgriezies dzimtenē viens un cer uz tautiešu un valdības iejaukšanos. Andra lietas risināšanā iesaistījusies Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un mūsu vēstniecība Norvēģijā.

«Latvijas kompetentās sociālās iestādes jau ir iesaistītas apstākļu noskaidrošanā,» raidījumam «Tautas balss» atzina ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis. Norvēģu puse jau saņēmusi jautājumu no ĀM, kādēļ šie divi nepilngadīgie bērni ievietoti ārpusģimenes aprūpē. Tagad tiek gaidīta atbilde.

Lai arī pēc tiesas sprieduma advokāts ieteicis Andrim neturpināt cīņu par bērnu atgūšanu, ĀM ir citās domās. Ministrijā uzskata, ka Andrim cīņa būtu jāturpina, jānolīgst kāds cits advokāts, kas tēvam tālāk palīdzētu.

Discussion

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: